Metenis. Pelnu diena
Tradicionālajā latviešu kalendārā starp Ziemas svētkiem un Lielo dienu tiek svinēts Metenis. Daudzviet, īpaši katoļu zemēs, Meteni sauc par Aizgavēni, un tas saistās ar gavēņa aizsākumu šajos novados. Aizgavēnis svinams septiņas nedēļas pirms Lieldienām, turklāt otrdienā.
Ja atceramies, ka latviešu kalendāro svētku noteikšanā vienlīdz liela nozīme ir gan Saulei, gan Mēnesim, tad Meteņa dienas noteikšanā diezgan būtiska nozīme ir tam, kā sagriezies ‘lielais debesu pīrāgs”. Meteņa dienu dažviet mēdz saukt arī par Pīrāgu dienu, jo pīrāgi ir neatņemama Meteņa mielasta daļa.
Saskaņā ar seniem ticējumiem – Meteņa svinības ir saistītas ar rūpēm par auglību, ražu, labklājību un to nodrošināšanai ir jāveic noteikti rituāli , piemēram jāvizinās ar ragaviņām no kalna, cenšoties aizslīdēt pēc iespējas tālāk vai arī tālu jo tālu jābrauc ciemos, lai augtu gari lini. Un ja lini gari, tad būs gan krekliem, gan palagiem. Vēl svinībās būtiska vieta ierādīta dažādām sacensībām, kur atkal svarīgi uzvarēt, lai nākamajā gadā veiktos labāk kā kaimiņam. Augstu lēkt un vareni dancot arī vajadzētu Meteņos, jo arī šādas darbības varētu labvēlīgi ietekmēt nākamā gada ražu.
Kā visos svētkoo – ari Metenī būtisks ir varens mielasts, kurā būs gan pīrāgi, Vidzemē ceps slokātni, Cesvainē pīrāgs būs ar biezpienu un kaņepēm, bet citviet atkal cels galdā zirņu pikas, gaļu un pankūkas.
Vēl zināms, ka Meteņos jāiet “kurmjus mīdīt” un ja tas labi izdodas, tad nākamajā gadā lauki būs pasargāti no kurmja rakumiem.
Meteņa svinības nav iedomājamas bez maskotu ļaužu klātbūtnes. Dažādos novados maskotos sauc atšķirīgi, piemēram madonieši iet kurcumos, talsenieki – spiekstiņos, bet tukumnieki – budēļos, savukārt koknesieši esot gājuši skutelnikos un par to mēs atrodam interesantas liecības laikraksta “Dienas lapa” pielikumos jau 19.gadsimta beigās.
“Salasījušies sievieši un vīrieši no divām vai trim mājām, un tad iesākusies iešana uz tuvākiem nāburgiem, un tā, visu Meteņu nakti iedami, izgājuši visu tuvāko apkaimi No tām mājām, kur skutelnieki jau bijuši, arī gājuši tūlīt citi līdzi, tā ka beidzot salasījies lielu lielais pūlis skutelnieku. Skutelniekos ejot, arvien lūkojuši šādi apģērbties: vīrieši apvilkuši sieviešu un sievietes vīriešu drēbes, apsmērējuši ģīmjus ar oglēm vai arī pielikuši no egles garajām sūnām kuplas bārzdas, tā ka pavisam nebijis pazīstams pat vistuvākais nāburgs. Katram bijušas līdzi jo mīkstas slotiņas, ar ko nopērt, kas tik ko nebūtu padarījis, kas tam pienākas. Visvairāk bijis ko ciest meitām, puišiem un arī bērniem, kuri grāmatas nevarēja iemācīties. Skutelnieki iegājuši mājās, sākuši tūlīt meklēt dažādas vainas, visu pirms, vai meitas tīri istabu izslaucījušas, vai galdu baltu nomazgājušas, vai ķēķi bļodas, karotes un spaiņus tīrus izberzušas. JA nu meitām nebijis kāds darbs padarīts, tad skutelnieki sākuši tūlīt pērt un pēruši, kamēr tas darbs padarīts. Pēršana nu gan bijusi smieklīga, bet reizēm gan arī bijušas sāpes jāsajūt. Puišiem skutelnieki prasījuši, lai atrāda, vai zirgiem pinekļi savīti, vai auklas, groži un virves novītas, vai malka piecirsta un pievesta malcirksnī. Šos darbus uzmeklējušas visvairāk meitas, lai gan vīriešu drēbēs saģērbušās. Ja vainu pierādīja, tad pretim turēties nedrīkstēja, bet strāpe bij jāsaņem ar labu. Saimniecei bijis jāparāda un jādod smēķēt, vai labi izcepti Meteņa pīrāgi. Skutelnieki ēzdami arvien lūkojuši atrast kāda vainas: viens sacījis, ka maz gaļas, otrs – maz sīpolu un tā tālāk. Arī saimnieks netika tik viegli atlaists, bet bij jāuzrāda, vai mēsli uz kāpostu dārza uzvesti, vai arī labu meteņu kalniņu ar ledu nosaldējis, lai būtu , kur skutelniekiem nolaisties, ka var nākošā gadā vasarā gari lini izaugt. Ja nu kāds no šiem darbiem piemirsies, tad saimnieks arī tūlīt ar labu apgūlās uz mūrīša un saņēma savu strāpi. Bērni, kuri grāmatu labu nemācījās vai neklausīja, tika no saimniekiem padoti skutelniekiem, kuri tos lai krietni ieper, ka lai iegādātu un bītos visu gadu no skutelniekiem.”
Maskošanās ir neatņemama šo svētku sastāvdaļa un dažviet par Metenis, ar kažoka ļauno pusi uz āru, izvēris cimdus un apgriezis ausaini iuz āru ir masku vidū. Masku būtiska sastāvdaļa ir zvaniņi un maskotajiem arvien rokās ir rīkstes.